“Mei te ‘akamata mai ‘anga ō te teretere’anga ma te kore e tuātau ‘ākara’anga matatio ki te Kūki ‘Airani nei i roto ia Tiūnu ō teia mataiti, ‘ara atu i te 600 tangata Kūki ‘Airani i oki mai ki to ratou kōpu tangata. Kia rauka ia mātou teia nā roto i te tā’anga’anga ‘anga i tēta’i au rāvenga pāruru maki ki ko i te kena pātireia ma te ‘ākara’anga i te arapaki’anga kino ki te ora’anga tangata o te tārē tangata i te Kūki ‘Airani.
Te rave ia nei rāi teia ‘akano’ono’o’anga ma te au ripōti o te au mea e tupu nei i te au ra kātoatoa e ko te tuku tātā openga i tuku ‘ia i teia rā e #226. Te ‘akatinamou ia nei te au rāvenga ‘anga’anga o teia taime ki runga ‘ia ‘Ākarāna te ngāi tei reira te kāviri’anga o te maki Koviti-19″ i akakite ei te Teketere Ma’ata ō te Marae Ora a Dr Aumea Herman i teia rā.
“Te rekareka nei mātou e kua rauka mai tetai mata’ara i te ‘akaoki mai i to tātou ‘iti tangata ma te meitaki. E au Kūki ‘Airani rai rātou, e kōpu tangata no tātou, to rātou au pātana e ta rātou au tamariki, ē te au tangata tei tuku’ia ki Nūti Reni no te makimaki, e pēra te aronga ‘anga’anga e tēta’i au turanga ke e no’o ana ki konei.”
Kua pou i tēta’i pāpāki te au marama i te takake’anga, e te inangaro nei rātou i te ‘oki mai ki te kāinga.”
Kāre i ‘āite mei a tātou e ko te ma’ata’anga ia rātou kua na roto ana rātou i te tuātau rā’ui e te tuātau ‘ākara’anga matatio tikatikāi ei rāvenga kia oki mai rātou ki te kāinga; e kua ‘ākara ia ana to rātou mero kōpapa no te Koviti-19, i tēta’i au ati’anga kua tere atu i te rua taime e kua oki mai e koviti kore.”
“Ko to tātou pātireia tēta’i ‘enua i roto i teia neiao kāre i tu’ia ake ē te maki Koviti-19 e kua riro to tātou noo’anga takakē mei te kātoatoa i te ‘akatupu i te reira e pera katoa ta tātou rāvenga ‘akamatakite i te kātoatoa e ta tātou ‘akara matatio’anga i te ‘aere’anga ō te toto’a’anga ō te manumanu ki te tārē tangata. I te au rā pouroa e ‘ākara ana mātou i te turanga ō teia maki e tupu nei i roto i teia neiao ma te ‘akara katoa e ka akape’ea teia i te ū mai’anga kia tātou.
I mua ake ka tuku ei mātou i tēta’i au tamanako’anga me kore i tēta’i au tuku’anga tika e paunu ana mātou i te au meitaki ē te kino ei ‘akapāpu e kua tau te karere ki te ‘akapāpu’anga i oronga ia mai.”
“Kua pou te au marama i tēta’i pae ō teia aronga i oki mai i teia ‘epetoma i topa i te tiaki’anga kia tae mai rātou ki te ipukarea. Ko tēta’i nga metua pakari tēta’i tei tuku’ia nō tō rāua makimaki, kua taeria e rāua te rima taime i te timata’anga kia rauka tēta’i ngāi nō rāua i te oki mai. E ā ō rāua taime i te tāpa’o’anga i tēta’i ngāi nōrāua ināra kāre i manuia ana.
I te ma’ata’anga ō teia au aronga i okioki mai kua pūma’ana rātou ē te mataora e kua tae mai rātou ki te ipukarea. Kāre rātou i te aronga ‘a’ati tuātau ‘ākara’anga matatio.”
Kua pati mai tēta’i au ‘ōire i tēta’i au ‘akairo tuatua akakite nā rātou mā te kārere katoa nō runga i te au ngāi no’o’anga ō te aronga i roto i te tuātau ‘ākara’anga matatio i roto i to rātou au puna e kia rave katoa ia tēta’i tutaka’anga e 24 ora i te ‘epetoma. Kua akatupu’ia teia au mea i teia nei. Kua pati mai te au Puna i tēta’i ‘akapapa’anga ingoa nō te au pātete ‘ōu i tae mai ināra nā roto i te ‘akaue’anga a te “Akinanga ō te Ture kua ‘akano’o ua ‘ia te reira ki te Immigration, Te Akava ē te Marae Ora. Ka oronga ‘ia ki te au ‘arataki ō te au ‘aremaki ‘iti me kore te au Puna te ‘akapapa’anga ingoa ō te au tangata i roto i tō rātou tu’anga.
Ka titau uātu rai te Marae Ora i te ‘akameitaki atu i tā rātou au taka’inga.”
I te mea ko te Marae Ora te arataki raverave te rave nei rātou i te au ‘ākarakara’anga nō runga i te ora’anga i te au ra kātoatoa ma te ‘akapāpu e kua rava te vairākau, te apinga ‘ākara’anga toto ō te aronga ka tae mai e pera kua papa te au tu’anga ō te aremaki me ka ‘anoano’ia.
I teia rā kua rave iātu tēta’i au kiriti’anga topata mero kōpapa mei te au tangata i roto i te tuātau ‘ākara’anga matatio e ka tuku iātu te reira ki Nūti Reni nā runga i te pāirere āpōpō kia ‘ākara ia nō te Koviti-19. I teia ati’anga te meitaki ua nei te kātoatoa.
“Te ‘anga’anga kapiti mai nei tēta’i au tu’anga raverave o te kavamani mei te Akava. Kua pati takere mātou kia rātou kia ‘ākara matatio atu ki roto i te au ‘a’ati’anga ture i na roto mai i te tuatua matangi ua e kua viviki rātou i te aru atu i te reira. Kua kitea mai i teia ‘ati’anga e au tuatua matangi ua. Kāre teia au tuatua akakino e te au tuatua matangi ua e tuku ia nei na runga i te ‘Ātuitui Kārere ā te Kātoatoa(Social Media) i te mea meitaki māri ra te riro nei te reira i te ‘anga mai i tēta’i au manamanata pu’apingakore e i roto i tēta’i manamanata kua ‘ākara’ia te reira ē te Akava.”
“Noātu ra te reira, kia vai teateamamao uātu rai tātou. Ka anoano’ia tātou kia āru i te au ‘akaue’anga nō te tāma i te rima, te mata e te mare/mare ti’e ma te ‘akamamao mei tēta’i. Pēnei ka ‘iu tātou, ināra ‘tei roto pouroa tātou i teia’. E tu’anga tā te au tangata i oki mai e pera katoa ta tātou. E rongonui te ‘iti tangata Kūki ‘Airani nō to rātou tu aro’a takinga-meitaki ē te tu ngākau ma’ora’ora. E anau teia nā tātou tei oki mai i teia ‘epetoma i topa. Kia ō’ia tātou ē te aro’a takinga-meitaki ē te tu ngākau ma’ora’ora no ratou e pera ki te aronga ka tae mai āpōpō.
Tei ‘Ākarāna a Dr Herman i teia ‘ati’anga e rave ‘ia nei tēta’i au ‘ākarakara’anga ki runga iāia tei kāre e rauka i te rave’ia ki te Kūki ‘Airani nei. Te komakoma nei rai aia ki tona aronga ‘anga’anga nā roto i te Zoom no te ‘akapāpu ē kia āru’ia te au ‘akaue’anga pāruru e te komakoma putuputu katoa nei aia ki te au ‘Ōpita Ma’ata e te au Ruru Minita i roto i te Tu’anga Tauturu o te Pātireia.
Ko Dr Uka te kauono Teketere o te Marae Ora i teia tuātau e pera a Dr Ted Hughes tei oki mai ki Rarotonga nei i teia ‘epetoma i topa. Tei roto aia i te Tuātau ‘ākara’anga matatio i runga i te Aremaki ma’ata e me aere mai aia ki va’o nāna e ‘akatere i te tu’anga ō te tauturu viviki me ka anoano’ia. Kua tono’ia mai a Dr Hughes na roto i tēta’i pati’anga ki te Waitemata DHB ē te Auckland DHB nō te tauturu i te Marae Ora i te tu’anga o te ‘Ākara’anga i te au ‘anga’anga ka rave’ia e pera no te tu’anga o te tauturu viviki i teia tuātau iā Dr Herman i va’o ake i te Pātireia.
Te ‘akapapa nei mātou i te Tu’anga Paruru Maki kia papa ‘ē ‘ua ake ka tupu ake tēta’i maki rikarika ma’ata mei te ‘arapaki’anga kino ki te upoko me kore tēta’i atu maki manakokore’ia. Mē ka anoano’ia ake te tauturu a Dr Hughes ‘ē te Marae Ora a teia ‘epetoma ki mua, ka ‘a’ao aia i tōna kāka’u pāruru.
Kua ‘akano’o te Marae Ora i tēta’i tauturu viviki ki te Auckland Hospital i teia marama i topa. Kua ora mai te tangata maki ē te meitaki mai nei tōna turanga.
I teia ati’anga te tapapa ia nei e 28 au pātete ka tae mai na runga i te paīrere āpōpō. Ka nā roto atu rātou i te tuātau ‘ākara’anga matatio e rua ‘epetoma e 21 au ngāi ka no’o atu rātou.
No tēta’i au tuatua ‘ōu e ‘ātoro atu i te www.covid19.gov.ck